Ziņas par darba ņēmējiem: katrs darbinieks reģistrēts pirms pirmās darba dienas

Ziņas par darba ņēmējiem ir paziņojums VID par darba attiecību sākumu, pārtraukumu un beigām. Likums par valsts sociālo apdrošināšanu un Ministru kabineta noteikumi nosaka, kādas ziņas un kad jāsniedz. Pamatojoties uz šīm ziņām, darbinieks tiek reģistrēts kā sociāli apdrošināta persona. Darbinieks savus datus var redzēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā vai portālā latvija.gov.lv.

Tā darbinieks var pārbaudīt, vai darba devējs viņu ir reģistrējis, un vajadzības gadījumā vērsties VID.

Avots: vid.gov.lv · likumi.lv

Ziņas par darba ņēmēja darba uzsākšanu jāsniedz pirms darba uzsākšanas. Precīzu termiņu nosaka normatīvie akti, un to var atrast VID mājaslapā. Arī darba attiecību beigas jāpaziņo noteiktā termiņā. Ja darbinieks ilgāku laiku ir prombūtnē, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājumā, par to arī tiek sniegtas ziņas.

Avots: vid.gov.lv

Ziņas sniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, izmantojot veidlapu, vai caur grāmatvedības programmu, kas savienota ar VID. Vajag darbinieka personas kodu, darba sākuma datumu un profesijas kodu no profesiju klasifikatora. Lielāki uzņēmumi savieno ziņošanu ar algu programmu, lai dati plūstu automātiski. Mazākam uzņēmumam EDS veidlapa ir vienkārši lietojama.

• VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma
• grāmatvedības programmas savienojums
• profesiju klasifikatora kods
• darba sākuma un beigu datums
• darba laika uzskaite

Ne visi, kas strādā uzņēmumā, ir darba ņēmēji. Ar pašnodarbinātām personām un uzņēmumiem slēdz uzņēmuma vai pakalpojuma līgumus, un tad ziņas par darba ņēmējiem parasti nesniedz. Tomēr, ja darbs pēc būtības ir darba attiecības, piemēram, persona strādā pēc darba devēja norādījumiem, noteiktā laikā un vietā, VID un tiesa var atzīt to par darba attiecībām. Tad darba devējam var rasties nodokļu saistības. Novērtējiet līgumu būtību godīgi.

Avots: vid.gov.lv · likumi.lv

Pieņemot darbā ārzemnieku, pirms darba sākuma pārbaudiet, vai viņam ir tiesības strādāt Latvijā. Eiropas Savienības pilsoņi parasti var strādāt brīvi. Trešo valstu pilsoņiem vajag uzturēšanās atļauju vai vīzu ar tiesībām strādāt. Daudzos gadījumos darba devējam brīvā vakance vispirms jāreģistrē Nodarbinātības valsts aģentūrā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā ir precīzi norādījumi. Gan migrācijas, gan VID prasībām jābūt izpildītām.

Avots: pmlp.gov.lv · nva.gov.lv

Ja uzņēmums izmanto darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu, darbinieku parasti reģistrē darbaspēka nodrošināšanas uzņēmums, nevis lietotājuzņēmums. Tomēr lietotājuzņēmumam jāpārliecinās, ka nodrošinātājs ir reģistrēts un pilda savas saistības. Laba prakse ir pieprasīt apstiprinājumu un pārbaudīt uzņēmuma datus. Darbaspēka nodrošināšanas uzņēmumiem Latvijā ir jābūt reģistrētiem attiecīgajā reģistrā.

Avots: nva.gov.lv

Būvniecībā darbinieku reģistrācijai pievērš īpašu uzmanību, jo tur bieži izmanto apakšuzņēmējus. Latvijā būvlaukumos tiek izmantota elektroniska darba laika uzskaite noteiktiem objektiem, kas ļauj redzēt, kas strādā objektā. Galvenajam būvuzņēmējam jāzina, kas strādā objektā un vai viņi ir reģistrēti. Tas aizsargā pasūtītāju no nodokļu riskiem un uzlabo drošību.

Avots: vid.gov.lv · bis.gov.lv

Biežākās kļūdas rodas steigas un aizmāršības dēļ.

• darbinieks reģistrēts pēc pirmās darba dienas
• darba attiecību beigas nav paziņotas
• prombūtne nav atzīmēta
• nepareizs profesijas kods
• uzņēmuma līgums faktiski ir darba līgums
• ārzemnieka tiesības strādāt nav pārbaudītas

Nereģistrēts darbs var radīt sodu un nodokļu prasības. Darbiniekam tas nozīmē, ka viņam var nebūt sociālās apdrošināšanas, un darba stāžs netiek uzskaitīts. VID pārbauda darbinieku reģistrāciju gan dokumentos, gan klātienes pārbaudēs. Valsts darba inspekcija pārbauda darba tiesību un darba aizsardzības prasību ievērošanu.

Avots: vid.gov.lv · vdi.gov.lv

Reģistrācija ir tikai viena no darba devēja pienākumiem. Darba devējam jānodrošina arī darba aizsardzība: darba vides riska novērtējums, instruktāža un vajadzības gadījumā obligātās veselības pārbaudes. Valsts darba inspekcijas mājaslapā ir norādījumi un informācija par darbinieku tiesībām.

Avots: vdi.gov.lv

Ja mainās darbinieka dati, piemēram, amats vai darba veids, arī ziņas jāatjauno. Jāpaziņo par darba pārtraukumu, ja darbinieks ilgstoši nav darbā, un par atgriešanos. Tas ietekmē darbinieka sociālo apdrošināšanu un pabalstus. Laba prakse ir, ka personāla vadītājs vai grāmatvedis regulāri pārbauda datus, piemēram, reizi mēnesī kopā ar algu aprēķinu, lai kļūdas nepaliktu nepamanītas. Ja atklājat kļūdu, labojiet to uzreiz.

Sezonas darbs, piemēram, ogu lasīšana, būvlaukuma palīgdarbi vai pasākumu apkalpošana, bieži nozīmē daudz īstermiņa darba līgumu. Arī īstermiņa darbs jāreģistrē un jāpabeidz laikā. Ja tos pašus cilvēkus pieņem atkārtoti, neatstājiet veco reģistrāciju atvērtu, bet pabeidziet to un reģistrējiet jaunu. Lielu sezonas darbu gadījumā vērts izmantot programmu, kas reģistrē darbiniekus automātiski kopā ar algu aprēķinu.

Darbiniekam vērts laiku pa laikam pārbaudīt savu reģistrāciju. Ja darbs ir sācies, bet reģistrācijas nav, tas ir iemesls jautāt darba devējam. Reģistrācija ietekmē sociālo apdrošināšanu, slimības un bezdarba pabalstus un pensiju. Ja darba devējs darbinieku nereģistrē, darbinieks var vērsties VID.

Avots: vid.gov.lv

Ja meklējat personāla pakalpojumu, darbaspēka nodrošināšanu vai darbinieku atlases partneri, aprakstiet vajadzību Offrano. Pieprasījumu saņem tieši viens uzņēmums, kas par to maksā Offrano; Jums tas ir bez maksas. Pirms uzņēmums redz Jūsu datus, Jūs e-pastā saņemat tā nosaukumu un kontaktus.